Tu bieži dod savu enerģiju cilvēkiem, kuri nemaz nav spējīgi to nest.
Tas nav par augstprātību, bet par iekšējo ekoloģiju. Par to, kur tu ieguldi savu dzīvības spēku.
Ne tāpēc, ka viņi būtu slikti.
Bet tāpēc, ka viņi nav tavā frekvencē.
Un saderība nav ne morāle, ne karma. Tā ir nervu sistēmas, emocionālās inteliģences un dvēseles ritma sakritība.
James Clear to sauc par enerģijas budžetu. Katrs cilvēks, kuru tu pieslēdz savam iekšējam avotam, vai nu uzlādē, vai nopludina tavu enerğiju.
Piemēram: tavs bijušais, kurš pats radīja pusi tavu problēmu, teica: “Tu audz, tas tevi padarīs stiprāku.”
Bet Jung sen pateica, ka cilvēki sauc tevi par sarežģītu tikai tad, kad tu vairs nepakļaujies viņu scenārijiem.
Tā nav izaugsme.
Tā ir manipulācija, kas izskatās pēc gaismas, bet nāk no ēnas. Tas nav spēks.
Tas ir veids, kā likt tev nest viņa paša uzlikto nastu un vēl justies vainīgai par to.
Bet cilvēks, kurš ir domāts tev, jutīs to, ko bell hooks sauc par mīlestības pamatlikumu:
mīlestība ir darbības vārds.
Tā nav emocija, kas skrien tev cauri.
Tā ir izvēle. Klātbūtne. Stabilitāte.
Tā ir kustība pasaulē, kas atkārto: “Es esmu šeit ar tevi.”
Un ja kāds tevi aktīvi mīl, tas nozīmē, ka tevi AKTĪVI mīl, tas ir jūtams.
Ne caur vārdiem, bet caur enerģijas kvalitāti.
Tur nav jāgaida signāli.
Tur nav jārokas caur klusumu.
Tur nav jālūdz.
If you know, you know.
Tev vajag iepazīt savus NĒ, lai saprastu, kas ir tavs JĀ.
Bet, ja tu pārāk ilgi paliec savā NĒ, pārāk ilgi gaidi, taisnojies, piebremzē, tu tērē to laiku, kas ir domāts tavai piepildītajai versijai.
Richard Rohr to sauc par nepieciešamo kritienu ēnā.
Mēs iekrītam nepareizos cilvēkos, lai iemācītos turēt savas robežas un beidzot atgrieztos pie sevis.
Bailes te spēlē lielu lomu.
Iespējams, tev ir bail tikt pamestai.
Vai bail pamest kādu.
Bailes būt godīgai.
Bailes pārtraukt stāstu.
Bailes izkāpt no lomas, kuru reiz pieņēmi, lai izdzīvotu.
Clarissa Pinkola Estés teica, ka bailes no pamešanas vienmēr maskējas kā lojalitāte.
Un tu turies. Paciet. Analizē. Normalizē. Centies saprast.
Tikai tāpēc, ka ir bail.
Bet viņi nav tavas dzīvības enerģijas vērti.
Tas nav par labo un slikto.
Šeit nav runa par moralizēšanu:
Runa ir par frekvenci.
Ne partneri, ne vecāki, ne kolēģi, ne bijušie.
Viņu atblāzma nav tas, kas tu esi.
Un jo vairāk tu pamet sevi, lai saglabātu viņus, jo tālāk tu ej no savas patiesās vibrācijas.
Tu dod gaismu, mīlestību, spēku, resursus un piedošanu cilvēkiem, kas nav saderīgi ar tavu iekšējo ritmu.
Un tad brīnies, kāpēc viņi tevi pievīla.
Tas ir loģiski. Jūs neesat vienā frekvencē.
Tas nogurums nav nejaušība. Tas ir signāls.
Un saproti vēl ko.
Nav nozīmes tam, cik viņi ir veiksmīgi, talantīgi vai harizmātiski.
Nekas no tā nespēj kompensēt to, ka viņiem nav tavas emocionālās inteliģences un tava dziļuma.
Viss.
Beidz pazemināt savus standartus un brīnīties, kāpēc cilvēki nespēj satikties ar tevi vienā punktā.
Tu pati nolaidi latiņu, lai viņiem vispār būtu piekļuve tev.
Tu pati atvēri durvis, kurās viņiem nebija jāieiet.
Aizver tās.
Tu nevienu nepamet.
Tu nevienu nesāpini.
Tu vienkārši beidz atdot savu gaismu tur, kur tā netiek svinēta.
Vienīgā, ko tu sāpini, esi tu pati, kad ļauj cilvēkiem ieņemt vietu, kas nekad nebija viņiem paredzēta.
Un kā teica Jung:
Tu neesi tas, kas ar tevi noticis.
Tu esi tas, par ko tu izvēlies kļūt.
Tagad izvēlies sevi.